Līdz pavasara sākumam atlikušas vairs tikai dažas dienas. Pēc garās un aukstās ziemas daudzi jau nepacietīgi gaida saulainus rītus un siltāku laiku.
Tomēr sinoptiķu jaunākās prognozes Austrumeiropā un Baltijā liecina, ka marts varētu mūs nepatīkami pārsteigt. Lai gan kalendārs rādīs pavasari, daba nesteigsies atmosties, un martā mēs drīzāk pieredzēsim ziemas turpinājumu.
Marts — mānīgais ziemas mēnesis
Meteorologi uzskata, ka šī gada marts Austrumeiropā drīzāk atgādinās ceturto ziemas mēnesi, nevis pavasara sākumu. Galvenais iemesls šādai situācijai ir milzīgais sniega daudzums, kas uzkrājies ziemas laikā. Daudzviet reģionā sniega kārta ir tik bieza, ka pēdējo reizi kas līdzīgs piedzīvots vien pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū.
Biezās sniega kupenas darbosies kā milzīgs ledusskapis. Pat tad, ja saule spīdēs spoži, viss siltums tiks iztērēts sniega kausēšanai, nevis gaisa sasildīšanai. Tāpēc cerēt uz ātru un noturīgu siltumu šobrīd būtu pāragri. Sniegs kusīs lēni un ilgi, uzturot vēsumu pat saulainajās dienās.
Mazliet labu ziņu: bargais sals atkāpjas
Lai gan pavasaris nāks lēni, sinoptiķi sola, ka ļoti barga sala un milzīgu puteņu vairs nebūs. Jauns sniegs martā vēl ir iespējams, taču tas vairs nepalielinās kupenas tik drastiski kā februārī. Dienas laikā daudzviet Austrumeiropas centrālajā daļā temperatūra pakāpsies virs nulles, radot atkusni. Tomēr naktīs joprojām valdīs neliels sals, kas katru rītu sasalstēs vakarā izkusušo ūdeni, padarot ceļus un ietves slidenas.
Kopumā marta temperatūra varētu būt pat par pāris grādiem augstāka nekā ierasts pēdējās desmitgadēs. To veicina vispārējās globālās klimata pārmaiņas, kas pavasara sākumu padara maigāku, pat ja tas šķiet drēgns un pelēcīgs.
Pavasara pali un “lielā peldēšana”
Viena no lielākajām bažām šajā pavasarī ir saistīta ar ūdens līmeņa celšanos. Tā kā sniega ir rekorddaudz, tā strauja kušana var izraisīt nopietnus palus. Ja marts un aprīlis atnāks ar pēkšņu siltumu un stipru lietu, upes var iziet no krastiem daudz straujāk nekā parasti.
Sinoptiķi brīdina, ka šogad Austrumeiropas līdzenumos un pierobežas reģionos jārēķinās ar “peldēšanu”. Īpaši uzmanīgiem jābūt iedzīvotājiem, kuru mājokļi atrodas upju palienēs vai zemienēs. Augsts ūdens līmenis tiek prognozēts daudzviet no Baltijas valstīm līdz pat dienvidu stepēm, kur augsne var nespēt tik ātri uzsūkt milzīgo mitruma daudzumu.
Ko gaidīt aprīlī un maijā?
Lasi vēl: Pavasaris mums vēl rādīs savu raksturu: meteorologi atklāj, kad izkusīs sniegs
Aprīlis Austrumeiropā solās būt īsts kontrastu mēnesis. Mēs piedzīvosim tā dēvētās “temperatūras šūpoles”. Vienā dienā termometrs var rādīt pat +15 grādus un cilvēki vēlēsies novilkt mēteļus, bet jau nākamajā rītā zemi var klāt plāna sniega kārtiņa un naktī valdīs mīnusi. Šādas krasas pārmaiņas būs raksturīgas visam mēnesim.
Maijs turpinās šo neparedzamo tendenci. Kaut arī dienvidu rajonos maijā varētu sākties īsta vasara, tā nebūs stabila. Karstuma viļņi mīsies ar pēkšņiem aukstuma periodiem. Tāpat maijā tiek prognozēts liels nokrišņu daudzums un bieži pērkona negaisi. Jārēķinās, ka pat vēlā pavasarī ziema brīžiem mēģinās atgriezties, atgādinot par savu spēku ar pēkšņām salnām.
